Ieviņa Valensijā ala "Ieviņa Āfrikā" 1.turp.

9. Septembris mums sākas agri, ir jāpaspēj daudz. Ar Līvu ejam uz tramvaja pieturu, lai dotos vairāk uz centru skatīties dzīvokļus. Tramvaja pieturā redzam, ka tur ir arī kāds urļīga paskata džekiņš, kurš kādā mirklī gar savu botu turpat pieturā trin nazīti. Pa skaisto :D. Arī Alberto iepriekš komentēja, ka Kristas izvēlētā dzīvesvieta 3 minūšu gājienā no jūras atrodas vienas ielas attālumā no bīstamākā Valensijas rajona. Tajā ar Līvu arī mazliet ieklīdām no rīta. Apskatam vienu dzīvokli, tur vieta brīva tikai vienai no mums. Turpinām meklēt. Apskraidam vairākus dzīvokļus, kādu neatrodam, jo esam sajaukušas ielas kartē, cits jau izīrēts. Krista pievienojas mums un ir sapratusi, ka tas dzīvoklis viņai tomēr neder > 55 minūtes ar kājām uz fakultāti. Tomēr veiksme mums uzsmaida un atrodam dzīvokli pa 500 eiro – 3 istabas, salons. Mazliet vintage stilā, bet būs OK. Dzīvosim visas trijatā. Vienīgi nav interneta, bet to mūsu dzīvokļa saimnieks David (ārkārtīgi vecs) apgalvo, ka esot viegli pieslēgt. Lai nu tā būtu, esam laimīgas, ka tiksim zem jumta. Pasakāmies Kristas pirmā Valensijas dzīvokļa saimniecei, Alberto mums palīdz pārvākties. Labi, ka nav sabiedriskajā transportā jāspīlējas.
Sadalām istabas, tā kā visas nav vienāda lieluma un kvalitātes, sarunājam ik pa 8 nedēļām mainīties. Pirmajam posmam tieku pie vidējās istabas.
Zem mana loga notiek negadījums. Redzu, kā meiteni notriec mašīna.
................
Savācamies, lēnām izkrāmējamies, izveidojam nepieciešamo lietu sarakstu. Jāiet uz ķīniešu bodīti un pārtikas veikalu. Šo vakaru pavadām mājās, dzerot sangriju, ēdot meloni un skatoties filmu „Runaway”. Nu mums ir pašām sava Spānijas adrese.
Nākamā diena nāk ar nepatīkamu informāciju, ka ar internetu tik viegli nebūs. Mums nav ne Spānijas identifikācijas kartes, ne Konta spāņu bankā. Ģeniāli. Dodamies uz Happyerasmus biroju, tiekam pie savām ballīšu atlaižu kartēm, izsūdzam bēdas par internetu. Labākais līdz šim dzirdētais padoms: „Kāpēc jūs vienmēr sakāt taisnību!!!!?” Pie interneta tiekam kafejnīcās. Una clara o dos claras. Nav jau tā, ka negaršo. Iegādājamies sev Spānijas sim kartes. Es paņemu arī telefonu 
Braukājam ar taksi, jo nespējam visur pagūt un uz trijām taksis sanāk lētāk nekā tramvajs. Noskaidrojam, ka pie mājas esošā „bulcinērija” strādā jau no septiņiem rītā. Tas mums der.
Vakarā dodamies uz pirmo ballīti Valensijā. Alberto un Pedro no AEGEE-Valensija iepazīstina mūs ar šobrīd notiekošās Vasaras universitātes dalībniekiem. Parunājam gan angliski, gan krieviski. Ballīte sākas ar Botellon pie vilciena stacijas, pēc tam turpinām ballēties klubā. D.P.J. Mums patīk.
Rīts sākas ne tik moži kā parasti, bez spāņu ID, kuras uztaisīšana aizņemtu mazliet vairāk kā mēnesi, nevaram uztaisīt arī spāņu kontu. Tātad nevaram noslēgt līgumu par internetu, lai gan mums ir pases, līgums par dzīvokli, latviešu bankas konti, Eiropas Savienības vadītāju apliecības un Eiro!!! *#@$^!!!!!!
Uzrodas cerības stariņš. Iespējams, ka nebūsim nošķirtas no ārpasaules – turam īkšķus  Dodamies uz pludmali, no autobusa izkāpjam mazliet par ātru un pārliecināmies, ka tur tiešām ir tāds Maskačkas rajoniņš.
Paklejojam pa veikaliem, šeit ir tik daudz kārdinājumu :D
Vakariņojam pie mums mājās (cik labi tas skan) kopā ar Alberto un Pedro, spāņu picai nav ne vainas. Pēc tam atkal braucam ballēties ar AEGEE. Klubā gara rinda, es tieku iekšā bez maksas, Krista ar Līvu jūtas pārāk sagurušas un izlemj braukt mājās. Es palieku ar Alberto, Beatrisi un Federiko.
Ir pienākusi svētdiena, ļoti aizņemta diena – ģenerāltīrīšana, veļas mazgāšana. Ar Līvu dodamies uz pludmali, gribas skaistu iedegumu un pie +33 tas vēl ir iespējams. Sauļojamies tāpat kā spānietes. Un uz kopējā fona tomēr pat neizskatāmies kā kefīra pakas. :D
Jauna atklāsme > svētdienās Spānijā viss ir ciet – jānodrošinās ar pārtiku iepriekš.

(1.turpinājums)