Tātad ir otrdiena, nolemjam pagulēt ilgāk, jo lekcijas sākas tikai 17.30. Aizbraucam uz pludmali ar Valenbici divriteņiem, bet iekuļamies ķezā, jo, kad gribam braukt mājās, izrādās, ka esam izmantojušas nestrādājošu staciju, kas uzrāda, ka velosipēdu neesam nodevušas un pie citiem netiekam, kā arī mums laikam draud naudas sods. Skaisti!!! Sazvanāmies ar klientu apkalpošanas nodaļu, bet lekciju tomēr nokavējam. Krista saka, ka tā lekcija būs interesanta un eksāmenā nebūs spīdzināšana. Vakarā dodamies uz Uni, kur mūs gaida ārkārtīgi punktuālais un garlaicīgais spāņu literatūras profesors. Sajūta it kā mēs būtu kādā Latvijas lekcijā, žāvājoties gandrīz izmežģīju žokli. Šo nu gan nebūs forši mācīties. Tā kā lekcija beidzas tikai 21.30, paliekam mājās. Trešdienā atkal dodamies uz Uni mācīties krievu valodu :D Esam trāpījušas iesācēju grupā. Smieklīgi. Līva ar Kristu diezgan apmierinātas, man tomēr kaut kā ne visai. (Privet, marija, poka, marija – ir viss, ko mēs apgūstam pirmajā dienā) Vismaz atkārtošu rakstību, ko neesmu lietojusi kopš 12.klases. Pabraukājamies ar velosipēdiem, mazliet iekuļamies ne pārāk foršā rajoniņā, kas krasi atšķiras no centrā un Uni apkārtnes. Dīvaini, ka cilvēki var tik ļoti atšķirties dažādās pilsētas daļās. Valodas mūsdienu sabiedrībā ir diezgan OK, lai arī beidzas 21.30, kad Uni jau tiek izdzēsta gaisma. Laikam tomēr man labāk patiktu mācīties no rītiem... Dodamies mājās, stadionā notiek futbola spēle starp Valensijas klubu un Madrides Atlas, ielas pilnas cilvēkiem, tāpēc izvēlamies apkārt ceļus, jo citādi pat ar velosipēdu ir grūti izbraukt. Pienāk ceturtdiena, ejam uz angļu valodas lekciju, Krista paliek mājās, jo ir apslimusi. Ar Līvu pabraukājam pa vecpilsētu, iepērkamies. Utt. Mums vakarā sarunāta B52 ballīte, jo citādi spāņi to īsti nepazīst, bet izrādās, ka Krista ir tiešām apslimusi – iesnas, drudzis utt. Ar Līvu cenšamies viņai visādi palīdzēt un dzīvokļa ballīti atceļam. Lai paliek nākamajai nedēļai. Dodamies paballēties ar mūsu foršajiem spāņiem, neesam viņus kādu laiku redzējušas, tāpēc arī spāniski sanācis parunāties daudz mazāk. Tas nepavisam nav labi.
Šorīt mums lekciju nav, bet Līva mani tāpat uzmodina, lai aicinātu doties apskatīt Valensijas lielo tirgu un vecpilsētu. Ideja ļoti laba, tāpēc ceļos vien augšā, apēdu priekšpēdējo Līvas cepto šokolādes kēksiņu ( mums ir pašām sava konditore :)) un atkal sēžam uz velosipēdiem. Tirgus ļoti iespaidīgs, gribas nopirkt un pagaršot visu. Pamēģinām valensiešiem tipisku dzērienu Orchatu – pamēģinājām (garšo kā Smekta tikai mazliet saldāka) un izlēmām vairs nemēģināt. :D Vecpilsētas daļa Valensijā ir ļoti maziņa, bet to tiešām ir vērts redzēt. Iegriežamies grāmatnīcā, kur iegādājamies šo to lasāmu. Spāņu grāmatnīcās es vienmēr jūtos kā saldumu veikalā :D saņemu dažus padomus grāmatām, kas man varētu noderēt B darba rakstīšanai. Izdarīts arī kaut kas lietderīgs. Aizbraucam mājās, lai mazliet atpūstos un jau drīz atkal dotos tālāk, šoreiz uz pludmali vēl mazliet pasauļoties, atpūsties un iesākt lasīt. Tieku arī pie jaukas pēcpusdienas snaudas, man laikam patīk siesta. :) un vēl man garšo spāņu olīvas!!! 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru