Ieviņa Valensijā ala "Ieviņa Āfrikā" 12.turp.

Novembrī esmu stipri noslinkojusi un esmu uzrakstījusi ļoti maz. Laikam tāpēc, ka ir noticis ļoti daudz kas. Sākām beidzot lietot televizoru, atradām dažas diezgan izklaidējošas spāņu programmas. Pie manis ciemos atbrauca mamma un tētis, tiku pie latviešu saldskābmaizes, saldumiem. Izstaigājām, apskatījām un nobaudījām visu, ko vien četrās dienās Valensijā var paspēt. Bijām gan Valensijas bioparkā, mākslas un zinātnes pilsētā, ostas rajonā, vecpilsētā, lielajos parkos, skatīties flamenko un vēl, un vēl. Pēdējo gabalu atvestās saldskābmaizes apēdu vakar :D. Esmu bijusi uz vairākām Erasmus ballītēm dzīvokļos, vienā no tādiem iepazinos ar latviešu meiteni Ingu. Noteikti uztaisīsim kādu kopēju pasākumu. Nesen uzzinājām arī nedaudz šokējošu informāciju, ka Erasmus birojā strādājošā meitene ir no Rīgas. Tas liekas kaut kā tā dīvaini, ka to uzzinājām tikai no citiem Erasmus paziņām un vēlāk pārliecinoties facebook, jo pirmās reizes, kad bijām birojā visu taču skaļi savā starpā apspriedām latviski, arī uz mūsu kartiņām bija rakstīts LV. Nedaudz savādi.

Teruel

Daudz laika esmu pavadījusi arī mājās, jo ir kļuvis mazliet vēsāks, 18. novembrī ļoti gribējās būt Latvijā, tāpēc vismaz centos sev pagatavot kaut ko latvisku, paskatīties kādu latviešu filmu un tā.

Biju aizbraukusi arī uz Teruel, kas ir viena no mazākajām Spānijas pilsētām (tikai 32 000 iedzīvotāju :D ). Tā kā tas ir kalnaināks apvidus, tur ir daudz vēsāks kā citur Spānijā. Pa ceļam rādīja 6,5 grādus. Uz vietas tur laikam bija kādi 8 grādi. Tur jau bija daudz rudenīgi ziemīgāka sajūta kā Valensijā, jo ,pēcpusdienā atgriežoties, te vēl bija 18 grādi. Un Valensija no Teruelas atrodas tikai 140 km attālumā.

Ar meitenēm bijām aizgājušas uz Harija Potera jauno filmu. :D Spāniski tas šķita vēl uzjautrinošāk.

Diezgan cītīgi cenšos meklēt informāciju bakalaura darbam, pat tiku pie soda bibliotēkā, jo nespēju tikt galā ar  700 lpp biezu grāmatu. Kā arī beidzot pieliku punktu tulkojumam. Atvieglojums. :)

Teruel

Teruel

Vakar bijām uz poļu meitenes Katrīnas vārda dienu. Polietes tiešām ir ļoti izdarīgas, vienmēr padomājušas par visu. Piecatā ar Emīliju un viņas draudzenīti no Varšavas uzdāvinām Fondju un auglīšus, šokolādi. Cienastā saviem viesiem Kača ir sagādājusi sava vectētiņa lasītas sēnes (marinētas J), vecmāmiņas skābētus gurķīšus un mājās žāvētu cūkas šķiņķis. Laimīgas cūkas gaļiņu J. Vakars ir izcils. Un šodien laikam dosimies uz džeza pasākumu Politehniskajā universitātē.

Ieviņa Valensijā ala "Ieviņa Āfrikā" 11.turp.

Ceturtdienas vakarā nu nevar neiet uz lielo botellon pie Universitātes ēkas, kur katru reizi pulcējas ļoti daudz jauniešu, lai iesāktu vakaru, izdomātu, uz kurieni doties tālāk, tur vienmēr staigā apkārt arī klubu bukletiņu dalītāji, kas piedāvā atlaides un ieejas biļetes. Dodamies turp ar mūsu poļu draudzenēm, satiekam arī draugus francūžus, spāņus un iepazīstamies ar meitenēm no Čīles, kas stāsta, ka, lai gan Čīlē arī runā spāniski, viņu spāņu valoda atšķiras un daudzus vārdus meitenēm nākas apgūt šeit.

Vēlāk izlemjam braukt uz klubu Mya, kas atrodas Mākslas un Zinātnes pilsētā. Cilvēku tur ir ļoti daudz. Pārāk ilgu laiku tur gan nepavadām, dodamies mājās. Piektdienā cītīgi piestrādāju pie tulkojuma, bet vēl paliek daudz, ko darīt. Jāpasteidzas. Vakarā domājam palikt mājās līdz Hloja (mūsu draudzene no Francijas) uzaicina uz ballīti viņas dzīvoklī. Izlemjam aiziet uz kādu brītiņu. Lielākā daļa tur ir francūži, cik žēl, ka manas franču valodas zināšanas ir sasodīti niecīgas. Kādreiz es zināju vairāk. Spēlējam kārtis – Uno, pokeru un mēģinām holandiešu puisim iemācīt „duraku”, skaidrošana mums padodas diezgan vāji. Tas nu ir fakts. Un tā kā pirmdiena ir brīvdiena, tad ir jādomā, uz kurieni doties un vai vispār doties, lai svinētu Helovīnu, jo daudziem klubiem un bāriem ir īpaši piedāvājumi tieši šai svētdienai.

Sestdienu pavadām mājās, tulkojot Kamilo Hose Selas stāstus, dzerot tēju un ēdot Turonu. Vakarā noskatos filmu Goal. Svētdienu kā parasti iesākam agri – ap kādiem 12tiem (pateicoties vasaras laika beigām – 11tiem :D ). Apstaigājam ķīniešu bodītes, lai atrastu sev Halovīna tērpus. Krista nolemj būt velniņš, es atrodu spārnus, žēl, ka nekur nav burvji nūjiņas. Pēcpusdienā aizbraucam uz Peñíscolu, tur ir ļoti skaisti. Kad satumst, pils ir krāšņi izgaismota, arī pilsētiņas promenāde ir ļoti skaista pastaigai. Atmosfēra ir jauka, vienīgi pārāk daudz tūristu. Vakarā sapošamies uz Halovīna ballīti. Pa ceļam Kristai daudzi izsaka komentārus par viņas aksesuāru – pātagu. Mani nosauc gan par eņģelīti, gan tauriņu. Ieejot mūsu iecienītajā Cafe Tucan, satieku Pīteru Panku (nevis Pīteru Penu, bet Pīteru Panku (viņš izskatās tiešām pabriesmīgi :D )), kurš manī uzreiz atpazīst feju. Abas ar Kristu esam smagi maldījušās, domājot, ka varētu būt, ka ballītes būs patukšas. Nav iespējams pakustēties, kur nu vēl padejot. + Es visus pamatīgi iedunkāju ar saviem spārniem.