Bulgārija
 |
| Sofija |
 |
| Sofija |
 |
| Veļiki Turnovu |
Nu tad tā. Ceļojums uz Bulgāriju iesākās nemaz ne tik veiksmīgi. Pirmo reizi lidoju ar Wizzair, un iespaids ne tas labākais. Jau sākot ar to, ka nebija iespējams iečekoties internetā, tāpēc nācās būt lidostā ļoti laicīgi pirms lidojuma, kurš arīdzan aizkavējās par 4 stundām. Labi, ka vismaz izsniedza vakariņu talonus. Sofijā es ierados nevis 23.55, kā bija paredzēts, bet gan 04.00
L Labi, ka Linda, mani gaidot, bija sapazinusies ar lidmašīnas personālu, praktizējot bulgāru valodu. 6 stundas Valensijas lidostā bija pārāk nogurdinošas. Visbeidzot biju laimīgi tikusi galā, ar taksi aizbraucām pie brīvprātīgajām no Zviedrijas, Polijas un Irānas, kur Linda bija sarunājusi naktsmājas. No rīta viņas mūs pacienāja ar brokastīm, bija laiks doties izstaigāt Sofijas svarīgākās vietas. Ievērtējām Ziemassvētku rotājumus gan dienas, gan nakts laikā. Nevarēju beigt brīnīties par urļīgo cilvēku modi, vecajiem auto, kiriļicu uz zīmēm un uzrakstiem, uzkasīti gofrētajām frizūrām, daudzajiem suņiem ielās. Bulgārija laikam ir vieta, kur var izārstēties no mīlestības pret suņiem. Lai gan es jau laikam tomēr būtu tur trakā suņu tante. Sofijā tiku pie jauna drauga, viņš mūs uzticīgi pavadīja kādas desmit minūtes, pametot savu iesildīto vietiņu katedrāles pakājē. Līdz, šķiet, viņš saprata, ka gardumu mums nav un ka uz mājām līdzi arī neņemsim. Izstaigājām krustu šķērsu Sofijas ieliņas, redzējām onkulīšus parkā spēlējam šahu, parciņu, kas sakoptības ziņā atgādināja kādu nomaļāku, aizaugušu mežmalu. Pēc kārtīgas pastaigas Sofijā, atgriezāmies brīvprātīgo meiteņu dzīvoklī, lai vēlāk ar viņām kopā dotos galvaspilsētas naktsdzīvē. Bijām vairākos bāriņos, kādā glamūrīgākā, kādā alternatīvā, kādā pavisam vienkāršā, vēl kādā pavisam pagrīdes. :D Mājupceļā uzēdām baņicu ar kaškavalu (sieru). No rīta agri, agri devāmies ceļā, lai apskatītu Bulgārijas vidienē esošo pilsētu – Veļiki Turnovu, kas atrodas tiešu pusceļā starp Sofiju un Varnu ( uz katru pusi 3 h brauciens). Negaidīti Veļiko Turnovu pilsētā bija ļoti silts, kādi 18 grādi. Ļoti jauka, gleznaina pilsētiņa. Protams, šur tur pavīd arī padomiskie elementi. Ielas, kā jau Sofijā pierasts, ļoti nelīdzenas un izdangātas. Cītīgi jāskatās, kur liec kāju, lai neizmežģītu potīti vai lai neiekāptu kādā suņu kaksī. Tā kā man bija koferītis, tad ir jāatrod bagāžas glabātava uz pāris stundām, lai varētu normāli izstaigāt pilsētiņu. Informācijas centrā mums laipni atvēl bezmaksas kaktu, kur atstāt bagāžu uz pāris stundiņām, jo vienīgā īstā glabātava atrodas krietni tālu dzelzceļa stacijā. Pēc pāris stundu staigāšanas 18 grādu siltumā (!!!) turpinām ceļu uz Varnu. Manā pirmajā vakarā Varnā izlemjam tikai atpūsties Lindas mājās, skatoties filmu un ēdot manis atvesto Turronu. Linda mani arī iepazīstina ar bulgāriem tipisku mūziku - čalgu (chalgu), kas nu ir tāds briesmīgs, malziet austrumniecisks pops.
http://www.youtube.com/watch?v=q1e-GG81IAU Dienas Varnā pavadām gan staigājot pa pilsētu, gar jūras malu, bildējoties ar Ziemassvētku dekorācijām gan dienas, gan nakts laikā. Nakts laikā Melnā jūra šķiet ļoti trauksmaina un mazliet biedējoša, pūš auksts vējš, un tapa skaidrs, ka man jāiegādājas cepure, jo gaisa temperatūra ir nokritusi krietni zemu līdz pat mīnus četriem grādiem. Iepazīstos ar Lindas Bulgārijas draugiem, vakariņojam, dodamies izbaudīt Varnas naktsdzīvi, kura nav uz pusi tik aktīva kā tas varētu būt vasaras laikā, kad visa jūras mala ir kā nosēta ar krodziņiem. Pietiekami bieži arī gadās izbaudīt teicienu „Welcome to Bulgaria!”,
(Laipni lūgti Bulgārijā!) jo daudzas lietas nespēj izskaidrot pat paši bulgāri. Protams, Varna arī ir pilna ar apkārt klimstošiem suņiem. Vienu vakaru mūs ar Lindu jau no viņas mājām pavadīja 3 suņi, no kuriem viens ārkārtīgi gribēja draudzēties, pat uzleca man virsū. Vēlāk, kad satikām vēl trīs cilvēkus, mūsu bariņam pievienojās arī vēl divi suņi. Staigājām pa Varnu 5 cilvēki un 5 suņi. Nākamajā dienā kāds īpaši uzticīgs suns mūs pat pavadīja divreiz, šķiet, ka bija gaidījis netālu no Lindas mājas kādas 2 stundas. :D Izmantojot iespēju ietaupīt, aizgāju arī pie manikīra, kas man tur izmaksāja 9 levas jeb 4,5 eiro. Mazliet citas cenas kā Spānijā. No visām trim pilsētām, ko es Bulgārijā apskatīju, vislabāk man patika Varna. Domāju, ka vasarā tā varētu šķist vēl pievilcīgāka.
 |
| Veļiki Turnovu |
 |
| Varna |
 |
| Varna |
Patīkami ir tas, ka lielākā daļa cilvēku saprot angliski, daudzas lietas arī vismaz rakstās līdzīgi kā krievu valodā, tāpēc vienīgi taksī uz lidostu izmantoju pāris frāzes bulgāru valodā, lai mazāka iespēja tikt apkrāptai. Ceļā no Varnas uz Sofiju autobusā pavadīju sešas stundas, noskatoties autobusā 3 filmas bez skaņas un ar subtitriem bulgāru valodā. Nepagāja ne 13 stundas, kad no Lindas dzīvokļa Varnā biju nonākusi savā dzīvoklī Valensijā.
