Nu jau vairāk kā 1,5 mēnesi esmu atkal Latvijā. Tā arī kārtīgi nepabeidzu savus Spānijas iespaidus, jo vēl pēc Bulgārijas biju arī Marokā, vēl pirms tam pāries ciematiņos netālu no Valensijas, kā arī skatīties futbolu lielajā stadionā un spēlēt basketbolu.Jāatzīst, ka ceļš mājup man atklāja, ka nevēlos atkārtot naksnīgu palikšanu Milānas lidostā. Esot Rīgā, jau esmu paspējusi satikt lielāko daļu cilvēku, ko gribētos un vajadzētu satikt. Esmu pārdzīvojusi aukstuma periodu un nu jau pie tā visa esmu pieradusi. Vienīgi dikti negribas meklēt gumijas zābakus, cerams,. ka šogad bez tiem spēšu iztikt. Šobrīd mana galvenā rūpe ir uzrakstīt Bakalaura darbu un atskaiti semināram. Tāpat vēl dažas diezgan nereālas idejas, bet nu varbūt izdodas.
No Spānijas man pietrūkst, ka cilvēki vairāk sveicinātos un sarunātos, daudz vairāk smaidītu. Tāpat šeit nekādu lielo prieku neizraisa pārgalvīgi šoferi Rīgas ielās, kuri mēģina bez ātruma samazināšanas izdarīt pagriezienus, nemaz neņemot vērā, vai iet kāds cilvēks vai nē. Cerams, ka sniegs nokusīs ātri un ūdens no ielām pazudīs vēl ātrāk, jo vēl vienu peļķes "uzgāzienu" negribu piedzīvot.
Pagaidām tas ir viss. Drīzumā centīšos uzrakstīt kaut ko interesantāku.
Un vēl es cītīigi skatos hokeju :D http://www.youtube.com/watch?v=j5PjmV3-gk8
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru