Valensija - Maģistra studijas II

Ir pagājušas divas krietni aizņemtas nedēļas. Esmu nokārtojusi ārzemnieku identifikācijas karti/dokumentu NIE. Tam bija nepieciešams dzīvokļa līgums vai manā gadījumā dzīvokļa biedrenes, kas jau pierakstīta konkrētajā adresē, klātbūtne dokumenta pieprasīšanas brīdī. Pēc adreses dokumenta saņemšanas devos uz policijas iecirkni, lai man izsniedz NIE. Interesanti, ka iecirknis, kur NIE izsniedz tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, likās gana pilns ar šaubīgiem ļaudīm. Visur ir arī uzraksti, ka pirmo reizi iebraukušajiem rumāņiem strādāšanai Spānijā nepieciešamas darba atļaujas. Nebrīnos, jo 80% no iecirknī esošajiem cilvēkiem bija vai nu bulgāri vai rumāņi, redzēju arī dažus poļus un lietuviešus, kas ne vārda nezināja spāniski.

Katrā ziņā, sagaidījusi savu rindu, iesniedzu savus dokumentus, tieku pie lappiņas par valsts nodevu, kas jāsamaksā bankā un dodos to arī nomaksāt. (10,2 eiro) Pēc tam atgriežos iecirknī un no jauna gaidu rindā, šoreiz gandrīz stundu. Beigu beigās saņemu savu NIE dokumentu. (8.30 bijām saņemt isziņu par dzīvesvietu un neilgi pirms 13.00 NIE bija „kabatā”).

Piektdien atvēru sev bankā kontu un, kā izrādījās, tas nebūt nav tik sarežģīti, kā to stāstīja pagājušajā gadā. (Konta atvēršana prasīja 15 minūtes), šodien došos pēc savas kartes.

Ar universitāti arī viss ir kārtībā, tikai ļoti daudz lasāmo tekstu, prezentāciju, grupu darbu. Ir daži jauni kursabiedri, vēl joprojām ik pa reizei pēc lekcijām paliekam parunāties un iedzert kādu aliņu par 1 eiro. :D

Sestdien pie manis atbrauca ciemos Marta, Elīna un Djego no Valjadolidas. Viņiem tā bija pirmā reize Valensijā, tāpēc izrādīju gan Artes y Sciencias, gan vecpilsētu, gan ostu, molu un pludmali (Valensijas pludmalē tagad var redzēt pa kādai medūzai krasta smiltīs), gan lielo parku un daudz ko citu. (Cik nu vien 1,5 dienā var izstaigāt). Svētdien sarīkojām vakariņas, beigu beigās atnāca mazāk ēdāju nekā paredzēts, tāpēc šonedēļ vairs negribu redzēt makaronus. Pirmdien visi kopā aizbraucām uz ciematiņu Xabia, bet apmetāmies citā ciematiņā Morairā, kas ir gana populārs un atpazīstams ar svau skaisto pludmali. Skats tur ir neaptverams. Paldies Elīnai par labiem kontaktiem. ;) Uzņemšana bija lieliska. (bildes būs kaut kad vēlāk). Izpeldējāmies, atpūtāmies un izbaudījām skaistu pirmdienu.

Vakar pasniedzu savu pirno angļu valodas nodarbību, viss kārtībā. Nolēmu iesaistīties Valensijas reģiona sporta brīvprātīgajos, piektdien pirmā tikšanās, varbūt izdosies dzirdēt kaut ko no kongresa, kurā man ļoti gribējās piedalīties, bet dalības maksa bija gana augsta, lai atliktu to uz citu iespējami veiksmīgu gadījumu.

Vēl domāju, vai iet šodien ar kursabiedirem uz koncertu vai nē, jo būtībā nezinu nevienu no tur spēlējošajām grupām. :D

Diezgan regulāri otrdienās eju uz tandēmu, ali praktizētu vācu valodu, jāatzīst, ka ar to iet gana švaki un beigu beigās lielākā daļsa sarunas izvēršas spāniski, bet es cenšos. Gribu,lai patiešām varu teikt, ka pārvaldu 5 nevis 4,5 valodas. + sāku domāt, ka varbūt vajadzētu apgūt kādas frāzes valensiešu valodā. Šodienai pietiks – man vēl šis tas jāpalasa pēcpusdienas vieslekcijai + jāaizminas uz banku. Bildē medūza, ko redzēju Valensijas pludmalē.

Valensija - Maģistra studijas I

Jauna ēra Valensijā.

Kā jau parasti nekad pirmajā nedēļā nespēju uzrakstīt par to, kā ir gājis, jo reāli jau noticis tik maz un it kā tik daudz. Neliels atskats par septembra beigām, un tad jau par oktobra sākumu, kas, manuprāt, ir izvērties daudz interesantāks.

Tātad: 27. Septembra vakarā ierados Valensijas lidostā (Rix-Brus-Val). Kā izrādījās, man ir saglabājušies vēl daži autobusa braucieni, bet metro biletes gan tikušas izmantotas līdz pēdējai. Ar metro dodos pie Līvas, kuras dzīvokli atrodu ļoti veiksmīgi.    

Līvai par prieku jau Rīgas lidostā izšķīros par labu ciemakukulim - latviešu alum un savus sporta apavus atstāju Rīgā, tātad ikrīta skrējiena izpaliks (nekad gan vēl nav sanākusi, tā kā diža pārmaiņa jau nebūs, hahaha). Vēl, runājot par lidostām, cilvēki Briselē, gaidot reisu uz Valensiju, domāja, ka es vai nu esmu sajaukusi lidojumus vai nu vienkārši neesmu pie visai pilna prāta (divi džemperi, mētelis, zābaki, šalles un no kabatām ārā lienošie cimdi nevarēja radīt nekādu ilūziju par to, ka es dodos uz +33 grādus silto Valensiju.

Ieradusies pie Līvas, tieku informēta, ka man tiks atvēlēts pašai savs gandrīz istabas formāta kakts – brīnišķīgi un šovakar ir plānots gājiens uz Bodega Fila (mūsu kādreizējām mājām diezgan tuvais Tapu bāriņš (Mammu, tēti – jums tur patika :) ).

Tapas kā vienmēr ir lieliskas, un nemaz nezināju, ka man tik ļoti pietrūja Jamon (spāņu īpašais šķinķis).

Nākamajā dienā dodos apciemot mūsu ERASMUS laika tutoru Anacleto, aizvedu ciemakukuli – Laimas šokolādīti. Viņš ir atsaucīgs un gatavs līdzēt ar jebkuru muļķīgāko studiju jautājumu. :D Daudz laika pavadu, staigājot no viena biroja uz otru, kārtojot dažādus papīrus, bet katrā ziņā tagad esmu reģistrējusie sun jau mācos tajā studiju programmā, ko biju izvēlējusies kā pirmo prioritāti. Lēnām kārtoju NIE un meklēju darbiņu, šodien biju uz pirmo interviju, kas, neatkarīgi no rezultāta, būs laba pieredze.

Lekcijas ir interesantas, īpaši mani interesē priekšmets, kur, šķiet, ka ir visstingrākais profesors. Vakar starp lekcijām ar kursabiedriem kopīgi dzērām kafiju un pēc lekcijām pāris aliņus. Jauki. Nolēmām, ka tā kā puse no kursa ir ārzemnieki un otra puse spāņi, tad sarīkosim pasākumu, kur katrs gatavos kādu tipisku ēdienu no savas valsts vais pāņu gadījumā no sava reģiona, ciemata vai vienkārši kaut ko labi garšīgu. Patīkami.

Esmu iedraudzējusies ar serbieti Anu, šodien kopīgi maldījāmies pa un beigu beigās „atkodām” ekonomikas fakultātes bibliotēku. Manuprāt, diezgan neloģiski sakārtota. Paņēmu sev divas grāmatas vācu valodas apguvei (otrdien biju uz tandēmu vakaru praktizēt vācu valodu, godīgi sakot ar A1 līmeni ir diezgan grūti uzturēt normālu sarunu ilgāk nekā pusstundu :D), angliski „trīs vīri laivā” un Makroekonomikas pamatus spāņu valodā. Vispār ir forši dzīvot tuvu universitātei.

Vakar biju uz Happyerasmus biroju, kur savācu savu jauno ERASMUS atlaižu kartiņu. :D Satiku Felipi un Karīnu, forši satikt cilvēkus, ko tu jau pazīsti, piederības sajūta lēnām atgriežas.

Sestdien biju ballēties ar AEGEE-Valensija prezidentu Alberto un Pablo, kas šogad piedalījās AEGEE-Ogre Vasaras Universitātē. Bijām uz vienu no pēdējām ballītēm, kad ir atvērta kluba Umbracle terrase Mākslas un Zinātnes pilsētā.

Šovakar laikam dosimies ballēties ar Anu no Serbijas un Aniu no Polijas; tad jau līdz nākamam ierakstam.