Valensija - Maģistra studijas I

Jauna ēra Valensijā.

Kā jau parasti nekad pirmajā nedēļā nespēju uzrakstīt par to, kā ir gājis, jo reāli jau noticis tik maz un it kā tik daudz. Neliels atskats par septembra beigām, un tad jau par oktobra sākumu, kas, manuprāt, ir izvērties daudz interesantāks.

Tātad: 27. Septembra vakarā ierados Valensijas lidostā (Rix-Brus-Val). Kā izrādījās, man ir saglabājušies vēl daži autobusa braucieni, bet metro biletes gan tikušas izmantotas līdz pēdējai. Ar metro dodos pie Līvas, kuras dzīvokli atrodu ļoti veiksmīgi.    

Līvai par prieku jau Rīgas lidostā izšķīros par labu ciemakukulim - latviešu alum un savus sporta apavus atstāju Rīgā, tātad ikrīta skrējiena izpaliks (nekad gan vēl nav sanākusi, tā kā diža pārmaiņa jau nebūs, hahaha). Vēl, runājot par lidostām, cilvēki Briselē, gaidot reisu uz Valensiju, domāja, ka es vai nu esmu sajaukusi lidojumus vai nu vienkārši neesmu pie visai pilna prāta (divi džemperi, mētelis, zābaki, šalles un no kabatām ārā lienošie cimdi nevarēja radīt nekādu ilūziju par to, ka es dodos uz +33 grādus silto Valensiju.

Ieradusies pie Līvas, tieku informēta, ka man tiks atvēlēts pašai savs gandrīz istabas formāta kakts – brīnišķīgi un šovakar ir plānots gājiens uz Bodega Fila (mūsu kādreizējām mājām diezgan tuvais Tapu bāriņš (Mammu, tēti – jums tur patika :) ).

Tapas kā vienmēr ir lieliskas, un nemaz nezināju, ka man tik ļoti pietrūja Jamon (spāņu īpašais šķinķis).

Nākamajā dienā dodos apciemot mūsu ERASMUS laika tutoru Anacleto, aizvedu ciemakukuli – Laimas šokolādīti. Viņš ir atsaucīgs un gatavs līdzēt ar jebkuru muļķīgāko studiju jautājumu. :D Daudz laika pavadu, staigājot no viena biroja uz otru, kārtojot dažādus papīrus, bet katrā ziņā tagad esmu reģistrējusie sun jau mācos tajā studiju programmā, ko biju izvēlējusies kā pirmo prioritāti. Lēnām kārtoju NIE un meklēju darbiņu, šodien biju uz pirmo interviju, kas, neatkarīgi no rezultāta, būs laba pieredze.

Lekcijas ir interesantas, īpaši mani interesē priekšmets, kur, šķiet, ka ir visstingrākais profesors. Vakar starp lekcijām ar kursabiedriem kopīgi dzērām kafiju un pēc lekcijām pāris aliņus. Jauki. Nolēmām, ka tā kā puse no kursa ir ārzemnieki un otra puse spāņi, tad sarīkosim pasākumu, kur katrs gatavos kādu tipisku ēdienu no savas valsts vais pāņu gadījumā no sava reģiona, ciemata vai vienkārši kaut ko labi garšīgu. Patīkami.

Esmu iedraudzējusies ar serbieti Anu, šodien kopīgi maldījāmies pa un beigu beigās „atkodām” ekonomikas fakultātes bibliotēku. Manuprāt, diezgan neloģiski sakārtota. Paņēmu sev divas grāmatas vācu valodas apguvei (otrdien biju uz tandēmu vakaru praktizēt vācu valodu, godīgi sakot ar A1 līmeni ir diezgan grūti uzturēt normālu sarunu ilgāk nekā pusstundu :D), angliski „trīs vīri laivā” un Makroekonomikas pamatus spāņu valodā. Vispār ir forši dzīvot tuvu universitātei.

Vakar biju uz Happyerasmus biroju, kur savācu savu jauno ERASMUS atlaižu kartiņu. :D Satiku Felipi un Karīnu, forši satikt cilvēkus, ko tu jau pazīsti, piederības sajūta lēnām atgriežas.

Sestdien biju ballēties ar AEGEE-Valensija prezidentu Alberto un Pablo, kas šogad piedalījās AEGEE-Ogre Vasaras Universitātē. Bijām uz vienu no pēdējām ballītēm, kad ir atvērta kluba Umbracle terrase Mākslas un Zinātnes pilsētā.

Šovakar laikam dosimies ballēties ar Anu no Serbijas un Aniu no Polijas; tad jau līdz nākamam ierakstam.