Jau pagājuši gandrīz 2 mēneši kopš mana iepriekšējā ieraksta... Nekas daudz būtībā nav mainījies. Pasniedzu angļu valodu, aptaujāju cilvēkus, utt. Esmu darba meklējumos, bet palēnām viss vairāk vai mazāk „saliekas pa plauktiņiem”. Studijās esmu nodevusi vienu referātu par globalizācijas mītiem un šobrīd esmu grupu darba rakstīšanas procesā. Aizstāvam viedokli, ka ASV turpinās būt Pasaules lielvara. Ziemassvētki un Jaunais gads tikai nosvinēti ļoti internacionālā sabiedrībā. Pelēkos zirņus meksikāņi un serbietes atzina par labiem esam, tāpat kā speķa pīrādziņus un piparkūkas.
Arvien biežāk uz ielas, sabiedriskajā transportā un paziņu mājas ballītēs sastopu pazīstamus cilvēkus, Valensija jau atkal pārvēršas par manu pilsētu. Patīkami būt daļai no kaut kā, biju uz sporta brīvprātīgo Ziemassvētku pasākumu, svētku vakariņās ar kursabiedriem, saņēmu vīnu un apsveikumus no darbiņu kolēģiem, apmainījāmies ar dāvanām un tipiskiem savu valstu saldumiem ar draudzenēm.
Šodien kā 2. Janvārī cenšos apdarīt visādas lietiņas, ko pa svētku laiku biju atstājusi novārtā. Elīna, tavs sūtījums rīt tiks nodots pastā! Visiem lielais paldies par Ziemassvētku sūtījumiem un sveicieniem. Kaut kā esmu runājusi, sazvanījusies tik daudz pa šiem diviem mēnešiem, ka pat nezinu, ko lai pastāsta. Ir bijušas darba intervijas, ik pa laikam kāds jauns skolnieks uzradies un pazudis. Draudzenēm plāni pēc eksāmeniem doties uz Maroku, bet tā bija mana pagājušā gada valsts, šogad vēl nezinu savus ceļojumu mērķus. Vecgada vakarā sarakstīju savas 2012. gada apņemšanās, bet beigu beigās kaut kā sanāca ne tik nopietni, kā biju iecerējusi. Varu teikt, ka 2011. gada mērķus biju izpildījusi par 72%.
Vienu gan es zinu, šis būs īpašs gads, kā nekā – manējais – Pūķa gads! Priekā un lai piepildās viss iecerētais un arī tas, par ko pat neuzdrīkstaties sapņot. Punkts 2011.
